Saeima vienbalsīgi apstiprināja ārkārtas situāciju pie Baltkrievijas robežas.

Šoreiz šis ārkārtas situācijas lēmums nekādīgi neietekmēs Latvijas iedzīvotāju dzīvi, bet dos iespēju efektīvāk rīkoties savas teritorijas aizstāvēšanai pret nelegāliem robežas pārkāpējiem. Zīmīgi, ka Saeimas debatēs varas koalīcijas pārstāvji un atbildīgie politiķi par iekšlietu drošību skaļi un karstasinīgi izteicās par notiekošo – “skaidrs, ka mēs atrodamies hibrīdkara apstākļos”, “tas ir būtisks apdraudējums”, utt. Atbilde uz jautājumu – kad tad jūs sapratāt, ka atrodaties hibrīdkara apstākļos? – tā arī palika neatbildēta… Jo atbilde uz šo jautājumu atkal kārtējo reizi parādītu, ka šī vara ir nelgu un nīkuļu bariņš, kas spēj tikai skaisti solīt un runāt (un dažreiz pat arī ne to!…), bet atbildēt par saviem solījumiem un atbildīgi pildīt savas varas funkcijas nav spējīgi. Jo kā gan tas sanāk – ja jums ir skaidrs, ka “atrodaties hibrīdkara apstākļos”, bet mūsu austrumu robeža ir kā caurstaigājams pagalms? Un tas ir bez pārspīlējuma – cilvēki mierīgi kolonās, pa taciņu dodās Latvijas teritorijā… Kur ir iztērētie miljoni austrumu robežas nostiprināšanai? Ir atkal, kārtējo reizi uzskatāmi redzams, ka ne uz vienu notikumu, šī mazspējīga vara nespēj reaģēt savlaicīgi un adekvāti. Notiekošais uz robežas tam ir kārtējais uzskatāmais piemērs. Es nejautāšu, ar ko visu šo laiku nodarbojās Iekšlietu ministre, tā vietā, lai rūpētos par mūsu robežas drošību…. Ja jau bija šī sapratne par hibrīdkara apstākļiem, tad pats vēlākais, kad vajadzēja sākt gatavoties notikumiem uz Baltkrievijas robežas, bija tad kad, Latvijas amatpersonas (LR Ārlietu ministrs!) norāva Baltkrievijas karogu (oficiālo Baltkrievijas karogu, kuru 1995.gada referendumā izvēlējās par savu karogu visa Baltkrievijas tauta, nevis Lukašenko…), tādejādi izdarot publisku pazemojumu. Skaidrs bija, ka uz šo triecienu, mēs saņemsim prettriecienu. (jeb jums karš ir tikai tad, kad jūs varat sist, bet jūsu pretinieks cieš no jūsu sitieniem un jums neatbild?…) Ir jāatrodās pilnīgā paralēlā realitātē, lai nesāktu rīkoties pat tad, kad šī migrantu dr ama jau norisinājās uz Lietuvas robežas. Tiešām, ar kuru vietu tajā brīdī domāja atbildīgie politiķi? Jeb tas parāda to vērtību sistēmu, ar kuru nu mums visiem būs jārēķinās – vispirms rūpes par migrantiem, tad par savu tautu?… Saprotot, kāda veidojas ģeopolitiskā situācija – ir nekavējoši jāveic būtiska mūsu austrumu robežas nostiprināšana. Par to esmu aicinājis parūpēties jau sen. Kam tas nav skaidrs – lai paskatās uz notiekošo reģionā, no kura nāk šie cilvēki. Pēc ASV spēku aiziešanas no Afganistānas teritorijas, ir radusies līdzīga situācija, kā tas bija savulaik Irākā – iespēja veidoties apjomīgam bruņotam grupējumam ar radikālu ideoloģiju. Šajā gadījumā ir vēl bīstamāk – šāds spēcīgs grupējums, ar kuru ASV tā arī netika galā, jau eksistē, un tas paplašina savu ietekmi. Strauji paplašina. Un tas ir tikai laika jautājums, ka šī ietekme sāks izpausties uz blakus valstīm, līdzīgi kā savulaik – uz Sīriju. Tikai šoreiz, kā mēs to redzam, šo notikumu rezultātā radītajai migrantu plūsmai tiek gatavots jauns koridors – tas var iet caur mums!… Pašlaik esošie notikumi ir tikai maigi pieskārieni tam, kas mūs var sagaidīt nākotnē. Pie mūsu robežām jau ne tālā nākotnē var atrasties desmitiem, simtiem tūkstošiem migrantu no šī reģiona. Bet mēs turpināsim stāstīt un vaimanāt par hibrīdkara apstākļiem un būtis ko apdraudējumu? Ja runājam par esošo situāciju: iespējams, ka papildus paredzētajiem pasākumiem šajā lēmumā, būtu jāpiesaista arī mūsu zemessardze, jādod iespēja arī šiem formējumiem gūt pieredzi šajā situācijā, jo tieši šāda veida hibrīdintervence – zaļu vai bŗūnu cilvēciņu veidā, kuri nemanāmi cenšas iefiltrēties mūsu teritorijā, nevis tanku kolonas un bruņotu bataljonu ierindas, būs vissagaidāmākie izaicinājumi, ar kuriem mums var nākties saskārties, aizsargājot savu teritoriju.

Paradoksāli – jo izlēmīgāk un stingrāk mēs rīkosimies, jo vairāk šo cilvēku, kas nelegāli cenšās iekļūt Latvijas teritorijā, mēs izglābsim no smagiem pārbaudījumiem, ciešanām un vilšanās. Savukārt attiecībā uz tiem cilvēkiem, kuri jau šeit atrodas – rūpējoties par tiem un ievērojot atbilstošās tiesību normas, es aicinātu esošajai varai izdarīt atbilstošus secinājumus – ja jūs nevīžosiet parūpēties atbilstoši par tiem, kuriem jāsargā mūsu robežas, jums nāksies rūpēties par tiem, kuri šīs robežas pārkāpj…